man patīk lasīt pa burtiem

Sen neko neesmu rakstījusi šeit. Nebija laikam īsti ne spēka, ne laika, ne iedvesmas.. Taču mani ļoti iepriecēja apziņa, ka ir vismaz viens cilvēks, kas pamanījis, ka es kādu laiku klusējusi iekš blogspot. Tas lielā mērā pamaudina saņemties. Varbūt galu galā atradīsies vēl kādi šodien ieinteresētie, it kā jau dažiem patīkot kā es rakstu, tā vismaz saka. (:


Tātad. Ar ko lai sāku? Pa šo laiku noticis diezgan daudz.. gan pozitīvs, gan ne tik. Mana nervozitātes pakāpe ir manāmi augusi, cenšos to apslāpēt, bet nez kā gan man tas izdodas.. Turpinu sērfot pozitīvisma viļņos. Šobrīd tas nākas grūti.
Jau kopš janvāra - teātris ļooooti mazās devās. Man tiiiiik ļoti pietrūkst mēģinājumu, nodarbību, festivālu, visa visa.. Tik fantastiski ir, ja 2 reizes nedēļā ispējams aizmirsties no itin visa, pabūt ārpus sabiedrības stereotipiskajiem rāmjiem - stāvi kaut uz galvas, nekas, tas ir normāli. Iespējams gan ieslīgt vispārgudrākajās zinātniskajās sarunās, gan filosofēt, gan muļķoties pēc sirds patikas. Un pats galvenais - teātris tā vieno. Vienotības sajūta īstā komandā - tas ir kas nepārspējams. Teātris izraisa atkarību, kā nekā 7,5 gadi. Kā man pietrūkst pāris teātra devu!!!!

Pēdējo divu nedēļu laikā esmu sevi iespundējusi īpaši stingri. Mācības. Mācības. Mācības. Kāda iemesla dēļ esmu kļuvusi par sēni? Mācību!
Vismaz ZPD stāsts ir veiksmīgi beidzies, nedaudz vieglāk ap sirdi. (:
Un ja man iepriekš bija tikai tāda nojausma, ka šāda "bez teātra, 4 sienās uz grāmatām, eksāmeni nāk" dzīve panāks to, ka man gluži vienkārši aizies ciet. Tad tagad tagad tā vairs nav tikai nojausma. MAN TIEŠĀM IET CIET! Ir liecinieki. Smejies vai raudi.

Jap, vakar Jūrmalas sezonas atklāšana bija tiešām jauks pasākums.. Mūzika laba, cilvēki godam, laika apstākļi viltīgi un es ļoooti sen nebiju tā smējusies, kā arī no manis nāca laukā visas muļķības, kas uzkrājušātas pāris mēnešus.. he. es laikam nemaz negribu minēt piemērus :D
Muzeju nakts - man vēl tagad sāp kājas. Biju Nacionālajā teātrī un Trīs brāļos, pārējos muzejus un to trakās rindas apskatījām no ārpuses.. Bet ziniet ko! Mani mājās veda tā meitene, kas spēlēja "Kabatā" "Sidraba šķidrautā" Gunu! Nu tā emocionāli viņa spēlē to Gunu. Ka es jums saku! Un viņa mani veda veselus deivus kvartālus!! Varat iedomāties?

Hah, kārtējās pretrunas - jūtos nogurusi, bet atpūtusies. Nejautājiet trulkojumu. Neprāts.
Un man vēl aizvien kārojas griezienus un atliecienus. Aijjj.
Un es ļoti gaidu vasaru. (kaut esmu to teikusi jau simtiem reižu, viena lieka reize atgādīnājumam) Jūtu, tā ir tuvu.
Labi, esmu nedaudz pavārījusies šeit, jāķeras klāt Access datu bāzes būvēšanai, kas paņems lielu daļu šīs 7dienas (ak,jaukais informātikas skolotājs). Tad vēl kāda matemātikas ieskaite jāizrēķina. Jeah. Pēdējie vidusskolas mājasdarbi. Vēliet veiksmi!

P.S. Jauns playlists šeitan.

Dienas citāts: Katrā neprātā ir sava loģika. /Šekspīrs/
Lai skan: Dzelzs vilks - balerīna
Hospitāļu iela - mama