Uz redzi..

..vasara!

..šogad Tu man tāda īsti īsa, taču 'kreptīga'.
Tveicīgo tropu sauli nogriezuši kā ar nazi. Jāatzīst - tie vismaz bija īsti vasaras laikapstākļi. ^^
Bet nu - viss labs,kas ar mēru. Lietus labi noskalo visu lieko..
Jācer tik,ka atvasara būs gara ļoti ļoti saulaina.

Eh, beidzot mani atradis brīvbrīdis klabināšanai blogā. Gaidu kravu un baudu mieru labratorijā.
Esmu samiegojusies un kājās un mugurā jūtu vakarnakts pārgājienu uz jūru, taču jūtos gandarīta, jo izpildīta vēlviena vasaras apņemšanās!

Man patīk,kā nesen Laima iekš savas rakstāmvietnes ieminējās:
"Ziniet, pēdējā laikā liekas, ka esmu veļasmašīnā, tevi griež un griež, galva
reibst, tik daudz jaunu cilvēku un tie krīt caur sietu, pievienojas arī vecie un
tu lēnām jūti, ka esi nokļuvis pavisam citā veļas grozā."
Jo nu varu teikt,ka arī manas pēdējā laika izjūtas un notikumi šķietami it visās dzīves jomās raksturojamas kā galvureibinošas (pa kalniem un lejām - sekojot iekš twitter droši vien būsi pamanījis(usi)) un galu galā patiešām sajūta ir tāda,ka esmu iemitinājusies "citā veļasgrozā", vai arī - pavisam drīz iemitināšos.

Pārmaiņas un jaunas lietas un zināšanas un cilvēki un notikumi un .. un .. ir ļoti aizraujoši.. bet reizē - mazliet biedējoši .. Rodas tāds kā apjukums un neizpratne - jo vienmēr jau nepieciešams kaut kas aiz kā aizķerties un uz ko paļauties (tās nemainīgās vērtības), bet ja nu tu esi "veļasmašīnā", viss mētājas un ir grūti izsekot un saķert un saprast.
Laiks visu saliks pa vietām. Un, "cits veļasgrozs" taps par "manu veļasgrozu". Jo tā jau gluži vienkārši IR jānotiek.
Tad nu es atcerējos svarīgāko "Iekustini lavīnu!"atziņu: "cilvēks spēj mācīties tikai izejot ārpus komfota zonas", tātad šoreiz mana komforta zona ir "mans vecais veļas grozs" ,kurā jūtos droši. , un viss pārējais - attīstība..

Ehh tas taču nozīmē,ka visam jāiet tik uz augšu un uz augšu! Vai ne? :)

.. tieši tāpat kā līdz šim.


Heh, Laima vakar tēva datorā atradusi bildes, kuras pirms 3 gadiem skaitījās pazudušas. Kādu mākslu gan mēs toreiz centāmies radīt... Patiesībā nevaru sagaidīt, kad varēšu tās redzēt.
Nu ja - un šis man lika ATKAL aizdomāties par to, cik ļoti daudzkas tieši pēdējo it kā TIKAI trīs gadu laikā ir noticis, cik daudz pārmaiņu piemeklējušas - lēnām bet pamatīgi tās izmainījušas mani un manu attieksmi pret dzīvi. TIKAI 3 gadi..?! VESELI 3 gadi!!!


Eh. Runājamais garsatāvoklis iestājies pārāk novēloti. Pfff. Labunakti.