.

Pieej pie krāsns durtiņām tuvu,
Kad uguns kuras.
Ej tā,lai neierauj ugunī,
Un saki: man jānoturas!

Aizbrien līdz ūdenskrituma rīklei
Un paskaties lejā.
Tur tavas bailes mutulī aizpeld
Un krituma vējā.

Tas ir labi,ka vienmēr kā liekot,
Kā lūdzot uz tevi kāds raugās.
Un tu eji un caurvējā stāvi.
Šķirbās. Un durvju spraugās.

/Imants Ziedonis/