Laikam jau tā patiešām ir - apkārtējā pasaule - vide,kurā dzīvojam, veido mūs..
Un šķiet tieši tāpēc es pati sev pēdējā laikā esmu liekos tāda kā sveša.
Tik daudz pārmaiņu.. tik daudz jaunu cilvēku. Un tik daudz neziņas..
Nē! Nepārprotiet! Man patīk pārmaiņas, es tās pat visu šo vasaru biju ar lielu nepacietību gaidījusi.. Man tās ir jāizmanto un jāiegūst no tām, un es to paveikšu! Bet..
... sevi atgūt - tas ir tas,kas man ir visvairāk nepieciešams.
~~~
Šodien laikam saņēmu atbildi uz iepriekšējā ierakstā uzdoto jautājumu.
Nevar! (diemžēl)
Tie nāk paši un pavisam, pavisam neaicināti.
Tiem neinteresē - vai prāts tos akceptē, vai nē. Tie ienāk sirdī un pārņem būtību, un ja reiz ielaisti un nav cienāti ar plaukstošiem ziediem - tie tikai iemigs..
Padod tiem mazāko iemeslu, tie izlīdīs no senseniem pasaku laikiem.. Sen-seniem. Pirmatnējiem - tiem laikiem, kuros sastopami tīradņi.
~~~
Jā,esmu kļuvusi banāla.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru