Man tā kā vajadzētu doties pie miera, taču mani pēkšņi mazliet apciemo iedvesma un kompānijā līdzi paņēmusi arī pāris vārdus.
Es sēžu un nespēju izprast.. kas ir labāk?
Pieķerties un reizi pa reizei stipri pievilties vai arī nocietināties un just nepārtrauktu vienmuļību, pārvērsties skeptiskā un caurmērā skumjā bezemociju būtnē, jo apstākļi un citi cilvēki neiespēj ietekmēt? Pirmais varinants nozīmē pilnasinību, otrais - mieru. (?)
un vēl es domāju un domāju un attapos
Es vairs pa īstam neticu. Es šaubos. Es mēdzu stingri ticēt daudz un dikti.. Es ticēju mīlestībai, es ticēju sakņotai draudzībai, es ticēju arī saviem sapņiem un vēl daudz kam citam - ticēju nu tā,no sirds un nebiju gatava diskutēt - ir tā vai nav. Es ZINĀJU. Un tas nebija nemaz tik sen - tā bija tā meitene,kas rakstījusi lielāko daļu šī bloga ierakstu. Tagad es šaubos, daudz ko es pat vairs neatceros. KAPĒC? Es VĒLOS ATKAL TICĒT. Jā, varbūt tas ir naivums, bet.. Es vēlos ticēt un paļauties.
Es ņemšu rokā slotu un izslaucīšu prātu no šaubu putekļiem,sassssodīts! (:
Galu galā arī īstais laiks.. Ziemīši un advente tuvojas, es ticu, man tas IZDOSIES. :)
Lai skan:Ellie Goulding 'Your Song'
Dienas citāti(kuriem vēlos ticēt un pēc kuriem vēlos vadīties):
Happiness is like a rainbow. Sometimes we can only see it after we've shed enough tears in our 'cloudy' days. -@AmandaAdriani
Listen to your heart. Because, wherever your heart is, that's where you'll find your treasure. -@PauloCoelho
You can't go through life being afraid of making mistakes. -Jay Electronica
If someone truly loves you, they will never give you a reason to doubt it. -Paula White
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru