babammmmms

šis ieraksts ļoti iespējams būs pretrunā ar maniem pricipiem,kuru pamatā ir vēlme noturēties uz pozitīvisma viļņa

--
jo es reāli pēc esmu DUSMĪGA UZ SEVI. esmu sasodīti palaidusies (vai pārņēmusies ar visu citu un kaut kādā ziņā piedegusi, izdegusi vai ei tu sazin ko vel izdarījusi)


sēdēju gandrīz 40 minūtes un izrēķināju tikai 2 minī trigonometrijas piemērus sasssodīts, līmēju kopā visas tās formullapas formulas, kurām pēc skolotājas teiktā vajadzētu labi izlīdzēt, bet nekā.
sasodīts, es teikšu atklāti - tā ir PANIKA. šajā semestrī matenē man vēl nav nevienas jēdzīgas atzīmes (protams, esmu sekmīga, vienkārši laktiņu sev 12. klasē esmu uzbīdījusi augstu, nepatīk nekādas viduvējības) kas būs eksāmenā??? es taču vēlos normālus līmeņus!pietam līdz šim matenē man viss bij labi, nu +/-.
un es tik ļoti labprāt ietu uz privātstundām Domu parkā pie feinās skolotājas, kas man jau ir pierādīta vērtība, salikt visu prātā pa plaukiņiem. TAČU TĀ SASODĪTĀ KRĪZE, BĻE (es atvainojos par rupjībām, tās tiešām nav man raksturīgas, taču šoreiz tās vienkārši iederas manās izjūtās). + arī anglenes stundām man arī nauda izbeigusies (vasarā vaiga sviedros pelnītā nauda beidzot(?!) iztērēta - visa šādam cēlam mērķim, godīgi)
vai vismaz gribētu tās ģēnija smadzenes, kas ļauj to visu tā feini iegaumēt un ne tikai iegaumēt - spēt labi pielietot praksē.

kur ir palicis viss mans entiuziasms, KUR SASODĪTS? atdodiet! atlīdzība garantēta!
tā apātija mani reāli iedzīs izmisumā.

ptu ko es te runāju nākotnes izloksnē - IR jau iedzinusi.



ok, viss saņemos. saklāju gultu, paņemu savu anglenes tekstu un mācos to stāstīt, vienu jauku atzīmīti rīt sev gribu nogarantēt.

es nemācēšu īsti pateikt, kas tieši tā mani rauž. ambīcijas? bailes? ej tu sazin.
mērķi. tie ir jāsasniedz.

---

vispār sajūtos tik ļoti ļoti ļoti iztukšota
pavasara nogurums?