Labi, ir labi (:Saulīte ārā tik jauki spīd. Mmmm. Tā tas pavasaris ar atkusni nāca, nāca un pagāja garām. Šaizīte.
Bet galvenais, lai saule spīd. Tad ir labi, jā.
Vienīgi baiss ir fakts, ka es reāli neatceros neko no aizgājušās nedēļas, izņemot ZPD drukāšanu, tā vairākkārtējas "blusošananas", papildināšanas utt. . Laikam esmu tomēr perfekcioniste.
Neatceros ne ko mēs mācījāmies pārējos mācību priekšmetos, ne cik daudz 4dien darbā izdarīju! It kā es nemaz nebūtu bijusi klāt.
Tiesa gan, nevaru nepiekrist sava petnieciskā darba vadītājai - kaut kur ielikt savu sirdi un dvēseli patiešām ir savā ziņā skaisti.
Un es to daru tik bieži, es savādāk nevaru. Bez sirds un dvēseles, bez godaprāta? Nē! Tas nav priekš manis. Es vienmēr esmu līdz galam. Vismaz cenšos, ļoti, ļoti. Un citreiz man tik grūti sev piedot, ja neizdodas tā kā esmu sevi noskaņojusi, reizēm es tik ļoti piemirstu, ka esmu tikai cilvēks..
Tiesa, dažreiz jūtos kā pilnīgākais frīks. Tik daudzi pauž pilnīgu neizpratni - kāpēc tu to dari, kāpēc (ne tikai par ZPD)? Bet man vienalga. Man interesē, es redzu jēgu, es daru un viss. Gandarījums ir tas, kas man vajadzīgs. Vienmēr. Un galu galā - neesmu tomēr tāda vienīgā un vienmēr tomēr atrodas kāds, kas spēj novērtēt.
Atliek vien cerēt, ka šoreiz sirds un dvēsele attaisnosies.
Jo nu jā... mjā..
Bet tad jau redzēs. Būs, būs, nebūs, nebūs. Izdarīju, cik vien spēju un iespējams - vēl vairāk.
Un patiesībā jau - viss vēl reāli ir tikai priekšā.
Neko tomēr nea.
Kaut kas tomēr atmiņā pavīd. Saemā par pāsrteigumu tiešām bija ļoti interesanti. Vienīgi ļoti liels sašutums, ka imigrācijas likums tomēr tiks mainīts.
Gribētos cerēt,ka referendums notiks un izdosies. Jām. Tas tā, ārpus tēmas.
Un vēl savādi, kad vakar ap 21.30 atnācu (atbraucu) mājās no darba un nevarēju aiziet gulēt. :D Miegs nenāca, nogurums kaut kur bija pavīdējis. Līdz kādiem vieniem ar milzīgu aizrautību taisīju Laimas partija playlistu un lasīju ziņas. Tas nekas,ka biju gulējusi pa nakti tik kādas 4 ar pus stundas un pa dienu noskrējusies līdz nemaņai pa printētavam un skolu. Hah. Laikam tās jaukās, uzautrinošās latviešu koru dziesmas, kas skanēja darbā pa radio, kamēr es savā prātā, atkal- no sirds, mēģināju attīstīt jaunas un jaunas loģikas shēmas, manī radīja kaut kādu mistisko trešo elpu.
Bet varbūt es vienkārši biju īstajā vietā un laikā. Var jau būt. (:
Ak jā..
Un šonakt es redzēju jauku, savādu sapni.
Bija vasara, silts, saulains laiks. Prātā pludmale. Es kopā ar kaut kādiem, tiešām jaukiem cilvēkiem (kurus es nepazinu) kavēju laiku kādā jaukā kafejnīcā/ bārā/ klubā un spriedelēju par to,kā šo iestādi varētu padarīt populārāku. Pēkšņi nez no kurienes uzradās Inita savā žetonvakara kleitā un Krisīne. :D Atklājās,ka arī es esmu žetonvakara ietērpā. :D Tad nu devāmies meklēt kaut kādu dāvanu. Garāžu kompleksā?! :D :D Turpmākais jau bij kā šausmenē (kaut bailes neizjutu), es pēkšņi attapos viena pati un man pakaļ dzinās maniakāls bomzis ar kkādu šaujamieroci. :D Hahā, bet Inita mani izglāba un mēs aizbēgām . :D
Nobeigumā es viena pati gāju basām kājām pa bruģi, mani kāds pasauca, sajutos tā mazliet savādi labi un.. pamodos. tadam. :D
ahh, labs ir, beigšu vārīties, došos relaksēties siltā vannā un gatavošos Laimas party.
jō draugi!
Foršu nedēļas nogali!
Lai skan:
Dienas citāts:
U.S. Royalty - "Every Summer"
Mumford & Sons - Winter Winds
Dienas citāts:
Never get tired of doing little things for others. For sometimes, those little thing occupy the biggest part of their heart.<-mācīties, mācīties, mācītiesa.n.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru