Pēc ilgiem laikiem pienākusi tāda diena,kad nav nekā daudz un steidzami jādara, nav nekur jādodas un es pat esmu viena mājās.
Reizēm patiešām nepieciešams kaut mirklis vienatnes, klusuma, miera. Iespēja sakārtot domas..
Pamodos un, vēl arvien sevī justdama to šaušalīgi lielo vainas apziņu, apņēmos darīt visu,kas manos spēkos, lai kaut nedaudz labotu sava neloģiskuma sekas..
Sevis šaustīšana un graušana (ko es ļoti labi pieprotu) šaušalīgi nogurdina, šobrīd jūtos pavisam, pavisam izsmelta..
Sakārtoju un iztīrīju dzīvokli - sajutu kaut nelielu gandarījumu par padarīto, tad atslābinājos siltā vannā (mierinājums maniem no vakardienas sāpošajiem muskuļiem) un ēdu savas mīļotās saldētās ogas. Nu jūtos mazliet labāk..ar uzsvaru uz - mazliet.
Aizdomājos par to, cik ļoti viss mainās, laikam ritot..
Apbrīnojami, kādus apgriezienus dzīve uzņēmusi pēdējā gada laikā..
Kādi cilvēki sastapti, kādas lietas darītas, kur būts, kas piedzīvots..
Un kaut kādā ziņā ir mainījusies arī mana domāšana, attieksme pret dzīvi un līdzcilvēkiem.. Vai es būtu kļuvusi pieaugušāka? Varbūt nedaudz.. Bet naivums paliek.. mazdrusku mazāks kļuvis, bet ir. Turklāt pārmaiņas pēc es pat spēju pat to atzīt.
Šķirstu "the secret" grāmatu, lasu Ziedoni, spraužu pie sienas jaukus attēlus.. un ticu un ceru.
Izdosies. Gan jau.
Dienas citāts:When u mess with one part of a person's life, u're messing with their entire life. Everything affects everything. -Jay Asher
Lai skan: -cazals-new_boy_in_town
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru