kurp?

pilnīgs čau
2 dienas, pāris mirkļi
un apjūc, vairs nesaproti, kas ir kas
un pazūd jelkāda jēga
līdzcilvēki kā monētas
ej un saproti kas ir tas patiesais - cipars vai monēta
es vēlētos kaut vismaz dažos no viņiem būtu maķenīt vairāk mērķtiecības..
man nez kapēc liekas tik skumji, ja cilvēks nezin, ko vēlas
bet jo vairāk - ja zin, bet nav spējīgs sevi pārkāpt un savai vēlmei (vai vajadzībai) atdoties ar visu sirdi..
vienmēr jau vieglāk doties pa vieglāko ceļu..
man jau ar reizēm neizdodas pretoties.. es ar neesmu nekāds baigais terminātors mērķu uzstādīšanā un sasniegšanā. bet..
bet tas tad vēl tā
mani draugi, radi, skolasbiedri, paziņas - tie ir mani zelta gabaliņi.. par spīti visam - novērtēju.

~~~

tajā brīdī,kad apjaut cik ļoti kādam var trūkt jelkādas cieņas un goda izjūtas.
tajā brīdī kad pa īstam redzi, cik zemu cilvēks var nolaisties..
varbūt pat tā pat nav nolaišanās - tas neko labāku nezin
nekas nav svēts, itin nekas
no vienas puses - tik ļoti žēl
bet no otras - tik ļoti pretīgi
it kā jau tādi laiki. vasarnīcas aptīrītas jau iepriekš.
taču šoreiz tas bija vēl pretīgāk.
varētu teikt - vieta,kas glabā visvairāk manu bērības atmiņu - kaut kādā ziņā apgānīta
un fakts vien man liek sajust..

tādu tukšumu...

~~~

tik dīvaini,ka tas viss kopā man liek domāt...

kādēļ es esmu?
uz kurieni es eju?
kāda jēga?

un..
par spīti tam, ka zinu - ir cilvēki, kam rūp.. ir labi draugi, patiesi draugi. ir ir ir.
uztveru, domāju un rīkojos sekojot sev, varbūt pat pārāk nopietni (kāds man reiz teica - pieauguši) ..
tādēļ mēdzu atšķirties, es to apzinos. un tas nav viegli, tādēļ varu reizumis arī lepoties ar sevi.
bet ir reizes, kad tas liek justies
tik vienai..
un tajās reizēs rodas jautājums - vai ir vērts?

ir jau.
atkal jāpārkāpj sev.. jādodas tālāk.. jāturpina.





bet..

Dienas citāts:
The night is just a part of the day.
None of us knows what might happen even the next minute, and yet we go fowards. Because we trust. Because we have Faith.
/Paulo Coelho/
Lai skan:
-band_of_skulls-fires